Olaines 2. vidusskolas bibliotēkas logo
Olaines 2. vidusskolas bibliotēkas darba laiks:
Pirmdiena - ceturtdiena 8:00 - 16:00
Piektdiena 8:00 - 15.00
Bērnu, jauniešu vecāku žūrija (BJVŽ) 2024
Jaunā sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai” vienu no galvenajiem virzieniem ir izsludinājusi lasīšanas veicināšanas programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024”. Arī mūsu skola jau 8.gadu piedalās šajā programmā un vēl nav par vēlu iesaistīties jauniem lasītājiem. Esiet ļoti gaidīti skolas bibliotēkā!
2024. gada “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” kolekcijā ir iekļautas 28 grāmatas, 9 no tām oriģinālliteratūras darbi un 19 tulkojumi, kas tulkoti no vācu (2), ukraiņu (1), japāņu (1), itāļu (1) norvēģu ( 2), franču (1), igauņu (4), somu (1), angļu (3), poļu (1) un čehu (2) valodas.
Grāmatas ir ļoti dažādas, un katrs lasītājs var atrast sev piemērotāko - baudīt dzeju, lasīt stāstus, iegrimt fantāzijas pasaulē, piedzīvot tikšanos ar īpašiem varoņiem, pārdomāt aktuālas tēmas un priecāties par lieliskām ilustrācijām, kas dažās grāmatās atveras kā gleznas.
2024. GADA GRĀMATU APSKATS
Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Izdomā sev auto” veltīts automašīnu tematikai. Agneses Vanagas komiksu grāmata “Sirdslietas” galvenās varones ir divas sirdis ar raksturiem, kas meklē draudzību un cenšas izaugt par labām sirdīm. No ukraiņu valodas tulkotā Katerinas Mihaļicas grāmata “Kas aug parkā” stāsta par attīstību un sevis atrašanu, un par to, cik svarīgi, lai blakus būtu kāds, kurš ir līdzīgs tev. Igauņu rakstnieka Juhani Pitsepa grāmata “Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu” ir labestības pilna un māca līdzāspastāvēšanas mākslu. No franču valodas tulkotā beļģu rakstnieces Kitijas Krauzeres “Es gribu sunīti, vienalga kādu” risina ļoti nopietnu sociālu tēmu – atšķirīgā izstumšanu no sabiedrības, bet no somu valodas tulkotā Katri Kirkopelto grāmata “Mollis” palīdz atpazīt un izprast savas emocijas.
Māras Cielēnas grāmata “Sfinksas Albertas smaids” vēsta par Alberta ielas iedzīvotāju piedzīvojumiem – akmens figūrām, dzīvniekiem un fantāzijas būtnēm, kas dodas sfinksas smaida meklējumos. Indreka Kofa dzejas izdevums “Kur palika bērni?” aizstāv bērnu tiesības un aicina pieaugušos padarīt dzīvi krāsaināku. Ilmara Tomuska grāmatas “Izmeklētāji no 3.A” varoņi dodas pazudušās grāmatas izmeklēšanā. Igauņu rakstnieces Kadri Hinrikusas stāsta “Zilonis” galvenajai varonei Kertai ir sarežģītas attiecības ar klasesbiedriem un vecākiem, bet iepazīstoties ar horvātu meiteni Luciju, viņa saprot, ka ir īstas draudzības vērta. Poļu rakstnieks Tomašs Malkovskis savā grāmatā “Kamils, kurš skatās ar rokām” stāsta par piecgadīgo puisēnu, kurš ir neredzīgs, bet ar visu tiek galā gluži labi un, kā jau katram puikam, mēdz būt trakas idejas un neparasti piedzīvojumi. Iedvesmojoties no Agatas Kristi romāna “Slepkavība Austrumu ekspresī”, norvēģu autors Ērlenns Lū radījis asprātīgu detektīvstāstu par Norvēģijā iecienīto brūno sieru komiksā “Kurš sasēdēja brūno sieru?”
Vācu rakstnieces Jutas Nimfiusas grāmatas “Kaušļa sirds” galvenais varonis Kajs slikti mācās, dara pāri mazākajiem bērniem un viņam draud izslēgšana no skolas. Tad klasē ierodas jauna meitene, un skolotāja Kajam uztic aizbildņa lomu, jo Grēta ir īpašs bērns. Čehu rakstnieces Olgas Černas grāmatā “Klāruks un 11 vecmāmiņas” vēstules un zīmējumi, veido īstu vēstuļromānu starp mazmeitu un vectēvu Tomāšu, kurš guļ slimnīcā Bez vectēva Klāruka dzīve ir grūta, bet neticami interesanta, jo par viņu rūpējas 11 vecmāmiņas. Angļu rakstnieces Kiranas Milvudas Hārgreivas romāns “Džūlija un haizivs” skar sabiedrībā aktuālu tēmu – kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi. Rakstniece ļauj ielūkoties arī grāmatas varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, arī akcentē mentālās veselības nozīmību. Norvēģu rakstnieces Majas Lundes stāsts “Saules sargātāja” aizved lasītājus Lilijas pasaulē, kur nav saules, bet ir tumšs un ilglaicīgs lietus. Kādu dienu, kad vectēvs aizmirsis pusdienu maizi, meitene steidzas viņam pakaļ uz siltumnīcu un atklāj slepeno taciņu. Žanete Lazdovska grāmatā “Meitene zilā kleitiņā” stāsta par trīspadsmitgadīgu meiteni Beatrisi, kura kādas mājas logā ierauga meiteni zilā kleitiņā. Viņas iepazīstas un kļūst par nešķiramām draudzenēm, tomēr šī draudzība ir savāda – tā saistās ar kādu baisu notikumu. Dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Jandāliņš” galvenie varoņi – tēti, mammas un viņu mazuļi.
Žurnāla formāta grāmatā “Šis ir mans seriāls” deviņdesmito gadu noskaņās rakstniece Luīze Pastore atklāj jaunas meitenes Betas pieaugšanas stāstu, bet Dinas Zoldneres meitenes grāmatā “Laika čūskas pavēlniece. Pavediens” ieved fantāzijas pasaulē, kurā var nonākt pavisam citā laikā un vietā. Vēl viena fantāzijas žanra grāmata ir japāņu rakstnieka Sosukes Nacukavas grāmata “Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas” Tā stāsta par zēnu Rintaro, kuram mantojumā vectēvs atstāj nelielu lietoto grāmatu veikalu. Zēns ir patiesi bēdīgs, jo tā vien šķiet, ka grāmatnīcu nāksies slēgt, bet uzrodas runājošs kaķis Tīģeris, kurš aicina paveikt kaut ko ļoti pareizu. Itāļu rakstnieka Džākomo Macariola grāmatas “Mans brālis ķer dinozaurus” pamatā ir patiess stāsts par Džākomo, kurš gaida, kad ģimenē ienāks jaunākais brālītis. Sākumā viņš priecājas, jo “īpašs” nozīmē “supervaronis”, bet pamazām atklājas, ka viņam nav nekādu superspēju. Vācu rakstniece Elizabete Šteinkellnere grāmatā “Papīra klavieres” atklāj 16 gadus vecās Maijas jūtas, ko viņa izsaka vārdos un zīmējumos, rakstot dienasgrāmatu, kas reizē ir arī skiču burtnīca. Franču rakstnieces Annas Sofijas Žuano romāns “Deja. Mīla. Parīze” iepazīstina ar jaunās balerīnas Mijas piedzīvojumiem Parīzē, pamazām atklājot baleta, mīlestības un mākslas noslēpumus.
Vecāku žūrijas kolekcijā ir divi oriģinālliteratūras darbi. Rakstnieces Lauras Vinogradovas grāmata “Vārnas” ir emocionāli piesātināts, patiess garstāsts, kura centrā ir bērnunama audzēknes Sannas un viņas meitas Lias likteņi. Zanes Zustas romāns “Nepieradināts putns” vēsta par uzticēšanos un pieredzētajām kļūdām, kuras var labot, jo katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot. Angļu rakstnieces Rūtas Hoganas grāmata “Kvīnijas Melones “Paradīzes viesnīca” stāsta par meiteni Tildu, kuras bērnības idille tiek sagrauta, kad viņa tiek aizsūtīta uz internātskolu. Pēc mātes nāves viņa atgriežas Braitonā, lai atšķetinātu bērnības noslēpumu tīmekli. Čehu rakstnieces Viktorijas Hanišovas romāns “Sēņotāja” atklāj galvenās bērnības traumu sekas.
Dzeja dejo
Pilnīgi nemanot ir pagājis pirmais skolas mēnesis – septembris. Septembris Latvijā ir arī dzejas mēnesis. Šī gada Dzejas dienu tēma bija “Dzeja dejo”, tāpēc 1.a, 1.b, 1.c, 2.b, 2.c, 5.c, 7.a, 8.a, 8.b un 8.c kl. skolēni, piedaloties Dzejas dienu aktivitātēs, ne tikai lasīja un skaitīja dzejoļus, bet arī mēģināja izdejot. Paldies skolotājām I.Pavlovičai, V.Šinkareno un I.Ivanovai.
