Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir uzsākusi jaunu aktivitāti - Skaļās lasīšanas sacensību. 11 – 12 gadus veci 5. un 6.klašu skolēni visā valstī piedalās aizraujošā konkursā. Uzsākot jaunu lasīšanas kampaņu, LNB Bērnu literatūras centrs vēlas pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku. Un tas ir fantastiski, ja skolēns var sevi saukt par lasīšanas čempionu un konkurēt vietējā, reģionālajā un varbūt pat valsts līmenī. Valsts fināla laikā tiks izvēlēts valsts lasīšanas čempions.
Lasīšanas sacensība ir sadalīta vairākos posmos, kur pirmais norisinājās vietējā mērogā (skolā, bibliotēkā). Šajā kārtā uzvaras laurus plūca 6.b klases skolēns Deniss Trusijs, kurš uzsāka gatavoties nākamajai lasīšanas sacensības kārtai – Pierīgas reģionālajai sacensībai, ievērojot daudz un dažādus priekšnoteikumus, piemēram:
1) bija jāpārliecinās, vai izvēlētais fragments ir pietiekoši interesants un atbilst nolikuma prasībām (nedrīkst izmantoti adaptētos tekstus vai vienkāršoti visiem zināmu grāmatu pārstāstus, pašu sacerētus tekstus, bilžu grāmatas, žurnālus, dzeju);
2) fragmenta lasīšana kopā ar ievadu nedrīkstēja pārsniegt 5 minūtes, kas ir ilgākais pieļaujamais uzstāšanās laiks;
3) notika vairākkārtēja uzstāšanās klases priekšā, lai saņemtu konstruktīvu kritiku;
4) tika veikta uzstāšanās analīze;
5) notika iepazīšanās ar teksta lasīšanas citām versijām (audiolasījumi aktieru izpildījumā).
Nenoliedzami, 6.b klase bija lepna, jo tieši šīs klases skolēns 6.aprīlī Salaspils novada bibliotēkā pārstāvēja klasi, skolu un pilsētu Pierīgas finālā kopā ar citām skolām no Salaspils, Krimuldas, Zaķumuižas, Mālpils, Ādažiem, Mārupes, Siguldas, Upeslejas, un Saulkrastiem, īpaši tāpēc, ka viens no konkursa rīkotāju ieteikumiem bija mudiniet zēnus pievienoties! Denisu sacensībā ar uzmundrinošiem plakātiem atbalstīja Laura Levica un Ivans Šeins. Par dalību sacensībā Deniss saņēma diplomu, dažādas pārsteiguma balvas un ļoti daudz uzslavu gan no žūrijas, gan pašiem dalībniekiem. Šogad Pierīgu valsts sacensībā, kurā tiks noskaidrots valsts lasīšanas čempions, pārstāvēs Gustavs no Ādažiem.
Valsts Lasīšanas čempions saņems oficiālu trofeju (kausu) skolai, kas nākošajā gadā ceļos tālāk. Viņš saņems arī individuālu balvu un dāvanu kartes, ko varēs izmantot, lai iegādātos grāmatas. Valsts čempions uz gadu tiks iecelts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu direktoru – iedvesmotāju.

​26. februāris – Starptautiskā pasaku diena

Visā pasaulē 26. februārī atzīmē Pasaku stāstīšanas dienu. Bērnībā pasakas šķita gluži kā aizraujošas filmas - tās mierināja, lika smieties, raudāt, baidīties un priecāties par laimīgām beigām. Taču tikai retais zina pasaku īsteno vēsturi un nozīmi. Lai gan precīzs pasaku rašanās laiks nav zināms, jo tie bijuši mutvārdos nodoti fantastikas stāsti, pirmā pierakstītā pasaka tapusi 17. gadsimtā un kalpojusi kā savdabīga morāles rokasgrāmata. Arī pasaku saturs sākotnēji nebūt nebija paredzēts gados jaunai auditorijai. Zināmākie pasaku autori ir brāļi Jākobs un Vilhelms Grimmi, kā arī Hanss Kristians Andersens. Kad 1812. gadā brāļi Grimmi laida klajā sava pasaku krājuma pirmo izdevumu, tas nemaz nebija viegli lasāms. Krājums sākās ar garu akadēmiskā valodā sarakstītu priekšvārdu, bet pasakas pavadīja liels daudzums zemsvītras piezīmju. Akadēmiskās aprindas grāmatu uzņēma vēsi, taču brāļiem par lielu pārsteigumu vienkāršā tauta - it īpaši bērni - bija sajūsmā. Grimmiem šie panākumi nešķita viennozīmīgi pozitīvi, jo viņiem tagad vajadzēja pārdomāt savus mērķus un izlemt - turpināt meklēt akadēmisku atzinību vai padarīt stāstus draudzīgākus bērniem un pelnīt ar tiem naudu.
Atzīmējot skolā Pasaku stāstīšanas dienu, 28. februārī plkst. 8:10 visas 5. klases tiek aicinātas uz aktu zāli, kur 10. klases skolēni ir gatavi parādīt brāļu Grimmu pasaku “Ansītis un Grietiņa” angļu valodā.

Olaines 2.vidusskolas komandas dalība Latvijas Kultūras kanona 6. konkursā

Latvijas Kultūras akadēmija jau sesto gadu rīkoja konkursu Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēniem. Kultūras kanona konkursa stratēģiskais mērķis ir sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu, tā sociālā, ekonomiskā un radošā potenciāla izmantošanu, Latvijas kultūras kanonā nosaukto vērtību aktualizēšanu, pievērst uzmanību sabiedrības kultūras procesu daudzveidībai un vērtību sistēmu atšķirībām, kā arī veicināt skolēnu radošumu un pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā.
2017./18. mācību gadā ikgadējā Kultūras kanona konkursa moto bija Kultūras kanona stāsti, ziņas un vēstis Latvijas cilvēkiem nākamajā simtgadē. Konkursa iecere kā rezultātu paredzēja jaunu kultūras kanona mājaslapas un Latvijas simtgadei veltītu mediju saturu.
17. novembrī, tieši pirms Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas, notika konkursa pirmā kārta, kurā skolas komanda – A.Afanasjevs, D.Hadoņonoks un K.Rate (10.kl.) piedāvāja savu versiju par Kultūras kanona vērtību A.Čaks un poēma “Mūžības skartie”, aizkustinot žūriju ar dzejnieka rindu citēšanu krievu valodā, tādējādi tika izcīnīta vieta dalībai turpmākajās kārtās un finālā.
26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras kanona 6.konkursa “Latvijas Kultūras kanons Latvijas simtgadei” fināls, kur galvenais uzdevums - komandām bija jārada teksti, domājot par kanona vērtību komunikāciju mediju vidē. Mūsu skolas komanda veidoja jaunu saturu Kultūras kanona vērtībai - Gleznotāja Jēkaba Kazaka (1895–1920) glezna „Bēgļi”, 1917. - dramatiski ekspresīvākais un monumentālākais latviešu bēgļu traģēdijas un tautas likteņgriežu atveidojums glezniecībā. Autors Jēkabs Kazaks ir viens no latviešu klasiskā modernisma izveidotājiem, kura daiļrades centrālā tēma ir pirmā pasaules kara latviešu bēgļu traģiskais liktenis. Saglabājot vēsturisko aspektu un akcentējot gleznā paustās emocijas, skolēni sagatavoja savu versiju par gleznas vēstījumu, sasaistot bēgļu tēmu ar šodienas situāciju, par ko apbalvošanas ceremonijā saņēma ne tikai 1. pakāpes diplomu, bet no Latvijas Nacionālā kultūras centra arī specbalvu "Par problēmas aktualizāciju".

Izstāde "Kur bērnam augt" 

No 29.janvāra skolas bibliotēkā iespējams iepazīties ar izstādi "Kur bērnam augt" – par bērnu literatūru Zviedrijā. Izstādē atklāta bērnu grāmatu varoņu daudzveidība – te var sastapt visdažādākā vecuma bērnus, citus grāmatu tēlus un situācijas, kas aktualizē katram svarīgāko.
Ar izstādes starpniecību Zviedru institūts sadarbībā ar Zviedrijas Bērnu literatūras institūtu, LNB Bērnu literatūras centru un apgādu "Zvaigzne ABC" vēlas iedvesmot sabiedrību uz plašāku dialogu par bērnu literatūras nozīmi un veicināt grāmatu starptautisko apriti. Rakstnieki, dzejnieki, ilustrētāji, tulkotāji, izdevniecību darbinieki, mācībspēki, bibliotekāri, pētnieki un lasītāji – katram ir būtiska loma šajā kopējā darbā.
Pie bibliotekāres ir pieejams arī informatīvs izdevums, kas iepazīstina ar autoriem un ilustratoriem, kuru darbi ir iekļauti ekspozīcijā, kā arī sniedz ieskatu Zviedrijas Bērnu literatūras institūta darbībā un Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvas norisēs.
“Laba literatūra dod bērnam vietu pasaulē un pasaulei – vietu bērnā,” ir teikusi Astrīda Lindgrēna.

Ābeces svētki

Šajā mācību gadā skolas bibliotēkā notiek ļoti interesants pasākums, kurā satiekas pirmklasnieki un pamatskolas skolēni – piektklasnieki.
Jūs jautāsiet, kas interesants šajā pasākumā?
Lūk, kas! Pirmklasniekiem tiek izdotas bibliotēkas lasītāja kartes. To saņem tikai tas skolēns, kurš ir iemācījies lasīt, kuram ĀBECE jānoliek malā, lai varētu lasīt skaistas, interesantas grāmatas. Smelties jaunas zināšanas par tuvo un tālo pasauli!
Piektklasnieki devās uz skolas bibliotēku ciemos pie pirmklasniekiem ar teatralizētu sveicienu. Malvīne un Buratino lika mazajiem padomāt par sakāmvārdiem, kas saistās ar grāmatām. Mīklas, uzdevumi…
Pasākuma noslēgumā ieradās grāmatu dakteris, kurš atgādināja, ka grāmatas jāsaudzē, tās jāmīl… Bet pārējie piektklasnieki deklamēja dzejoļus par grāmatu. 

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa

2017. gadā no 13.-19. novembrim norisinājās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa. Tas nozīmē, ka tika skaļi lasīti fragmenti no vienām un tām pašām grāmatām visās Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, Grenlandē, Īslandē, Ālandu salās un Fēru salās, arī mūsu skolā.
Šī gada vienotā tēma ir "Salas Ziemeļvalstīs" – kas ir ceļojums pa salām Ziemeļvalstu literatūrā. Jūras ieskautas, salas ar savu īpašo dabu aizvien ir bijušas valdzinošs iedvesmas avots daudzu Ziemeļvalstu rakstnieku daiļradē.
Soma Mauri Kunnasa grāmata "Bagātību sala", kas ir Roberta Lūisa Stīvensona klasiskā pirātu stāsta jauns pārstāsts, ir grāmata visjaunākajiem klausītājiem. Tā vēsta par Mazo Džimu, kas dodas dārgumu medībās uz slepenu salu, kad ir atradis noslēpumainu dārgumu karti kāda veca jūrnieka mantās. Mazais Džims un kuģa apkalpe ir pārliecināti, ka ar šo dārgumu karti atradīs zeltu un dimantus, taču uz kuģa uzglūn alkatīgi pirāti, kuri negrasās dalīt lielos dārgumus ne ar vienu citu. Šīs grāmatas fragmentu 13. novembrī uz Olaines bibliotēkas Bērnu literatūras centru devas lasīt 5.c klases skolēni un mēģināja atrast arī pirātu paslēptās bagātības.
Somijas zviedrietes Marijas Turtšaninovas grāmata "Marēsi" ir fantāzijas romāns, kas izvēlēts jauniešiem. Vēstījums norisinās nenosakāmā laikā uz Mēnosas salas. Šī sala ir mājas un patvērums sievietēm, un tur nedrīkst kāpt krastā neviens vīrietis. Taču salas iemītnieces nevar baudīt mūžīgu mieru: salas izolācija tiek brutāli salauzta dienā, kad tur ierodas Jaī. Jaī bēg no sava nežēlīgā tēva, kurš negrasās padoties, iekams nebūs dabūjis meitu savos nagos. Fragmentu par to, kāpēc grāmatas apakšnosaukums ir Sarkanā klostera hronika, 14. novembrī lasīja 7.a klases skolēni.
Grāmata "Ledus", kuru sarakstījusi Somijas zviedriete Ulla Lēna Lundberga no Olandes, aizved mūs uz Olandes salu sabiedrību, kur grāmatas noskaņu veido skarbie laika apstākļi, Ziemeļu daba un salas iedzīvotāji. Stāsta centrā ir jauns mācītājs, kurš kopā ar savu sievu un meitu pēc Otrā pasaules kara no kontinentālās Somijas pārceļas uz Olandes šērām. Savukārt, šīs grāmatas fragmentu 15. novembrī lasīja 12. klases skolēni.

​​Lasām kopā ar suņiem

14. novembra pēcpusdienā skolas bibliotēkā viesojās ļoti gudri un izglītoti suņi – ņūfaundlends Heistija, kurai ir 8 gadi un divi kavaliera Kinga Čārlza spanieļi, Patriks 3. gadu vecs un piecus mēnešus vecais Ufo. Sunīši bija ieradušies, lai noklausītos kā lasa bērni no interaktīvā latviešu valodas klubiņa. Tādējādi kopā tika izlasītas veselas divas grāmatas – Jāņa Joņeva “Slepenie svētki” un Karla Noraka “Ai, briesmoni, neapēd mani!” Kad sunīši redzēja cik ļoti mazie lasītāji centās lasīt un cik labus rezultātus viņi parādīja, tad pienāca atpūtas brīdis visiem un bērni drīkstēja sunīšus paķemmēt un parotaļāties ar tiem.
Ar suņiem kopā lasīja arī 2.a klases labākie lasītāji un viņi lasīja Džūlijas Donaldsones grāmatu ”Putnubiedēkļa precības”.
Paldies Latvijas Kinoloģiskās federācijas speciālistēm Sabīnei un Kristīnei par dāvāto lasītprieku!

2016. gada sākumā žurnāls par fotogrāfiju Latvijā un pasaulē "FK" sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju izsludināja konkursu "Pieķerts lasot", aicinot iesūtīt fotogrāfijas, kurās redzami "cilvēki, kas lasa neparastās vietās vai arī vieta ir gluži tradicionāla, toties lasītāja reakcija uz lasīto – neparasta".
Izstādē aplūkojama konkursam iesūtīto darbu izlase. Noķertie un inscenētie brīži pievērš uzmanību lasīšanai kā ķermeniskai darbībai, atgādinot, ka grāmata nav tikai satura nesējs, tā ir fizisks priekšmets – vienmēr ir kāda noteikta vieta un ķermeņa poza, kādā grāmata tiek lasīta.

Ekskursija uz Tērveti

18. septembrī 2.a un 3.b klases devās ekskursijā uz Tērvetes koka pili, lai iepazītos ar pils vēsturi.
Skolēni uzzināja, ka Tērvete ir viens no varenākajiem seno zemgaļu centriem, kas līdz pat 13.gs beigām cīnījās par savu politisko un ekonomisko neatkarību. Lai uzskatāmi parādītu Tērvetes un Zemgales senvēsturi, balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā, tiek būvēta viena no varenākajām XII gs. Latvijas teritorijā bijušām pilīm, kas bagāta ar savu vēsturi. Šobrīd ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota plaša ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru. Skolēni pils četros stāvos aplūkoja zemgaļu pilskalnu attēlus un piļu apjomu un izskata versijas, rotas, apģērbus, ieročus, sadzīves priekšmetus, mēbeles. Apskatīja zemgaļu valdnieka Viestarda vaska figūru un iepazinās ar lielāko zobenu izstādi Latvijā.

Tērvetes ragana

18.septembrī 2.a klase projekta “Lasām kopā ar 2.a klasi” ietvaros devās ekskursijā uz Tērveti. Diemžēl laika apstākļi nebija tik labvēlīgi, lai iepazītos ar Tērvetes dabas parku un tā iemītniekiem, tāpēc viena no parka pastāvīgajām iedzīvotājām –Ragana atlidoja uz sava slotas kāta ciemos pie 2.a klases un kopā atcerējās ekskursijā piedzīvoto. Ragana pārbaudīja bērnu erudīciju un kopā ar skolotāju un bērniem palasīja grāmatiņu

Izstāde "Īpaša grāmata īpašā plauktā"

Septembra mēnesī skolas bibliotēkā būs skatāma izstāde "Īpaša grāmata īpašā plauktā", kas ir akcijas norises atainojums.
Akcija “Īpaša grāmata īpašā plauktā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, kura ietvaros ikvienam ir iespēja dāvināt bibliotēkai sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, titullapā ierakstot vēstījumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu.
Tā kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu iedzīvotāju dāvinātu grāmatu nonāks un tiks mūžīgi glabāta Gaismas pils Tautas grāmatu plauktā.
Kopumā Tautas grāmatu plauktā līdz Latvijas Nacionālās bibliotēkas 100. jubilejai 2019. gada 29. augustā plānots ievietot aptuveni 15 000 grāmatu. Šobrīd tajā mājvietu radušas jau teju 5 000 grāmatu.
Kāpēc dāvināt? - Bibliotekāri vēlas, lai bibliotēkā būtu īpaša vieta, ko veidojuši cilvēki paši. Tāpēc ir svarīgi, lai grāmatā būtu katra dāvinātāja personisks stāsts, kas vēsta par saikni ar konkrēto grāmatu, ikdienu, nejaušībām, sajūtām vai uzskatiem.
Kā rīkoties? - Pārdomāti izvēlies savu īpašo grāmatu! Ieraksti vēstījumu un atnes uz bibliotēku bibliotekārei.
Aicinu pievienoties akcijai!
Bibliotekāre Daiga​

Dzejas gadagrāmatas "Garā pupa 2017" dzejoļu konkurss bērniem

Biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) pavasarī izsludināja dzejoļu konkursu, kurā ar saviem darbiem tika aicināti piedalīties 5–15 gadus veci bērni un pusaudži no visas Latvijas. Labākie darbi ir publicēti dzejas gadagrāmatā bērniem "Garā pupa 2017", kas iznāk jau ceturto reizi kopš šā izdevuma atjaunošanas - ikgadējo Dzejas dienu laikā, bet to autori saņem jaunās gadagrāmatas eksemplāru un pārsteiguma balvas.
Dzejoļus vērtēja gadagrāmatas "Garā pupa" sastādītāja dzejniece Inese Zandere, animācijas režisors Edmunds Jansons, kas veidojis filmu “Baltā”, un izrādes “Baltā grāmata” režisore Inga Tropa, jo šogad, atceroties iemīļoto rakstnieku un mākslinieku Jāni Jaunsudrabiņu un godinot viņu 140. dzimšanas dienā, dzejoļu konkursam tika izraudzītas četras tēmas no Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas”:
1. Cilvēks un viņa vārds. Es un mans vārds. Kā izvēlēties bērnam vārdu?;
2. Nedarbi un darbi;
3. Cilvēki un mājdzīvnieki;
4. Krēslas stundas. Pārvērtības, sapņi un stāsti.
Dzejas gadagrāmatas "Garā pupa" veidošanā ik gadu iesaistās ap 30 latviešu dzejnieku, lai piedāvātu bērniem un pusaudžiem savus visjaunākos dzejoļus un atdzejojumus no dažādām valodām. Gadagrāmatai katru gadu tiek radīta jauna dzejas luga, veidota īpaša latviešu tautasdziesmu kopa, tajā publicēti arī atgādinājumi par Latvijas literatūras vēsturē ievērojamām personībām un viņu dzeju bērniem, jauni atradumi dzejnieku arhīvos. Vesela nodaļa grāmatā tiek veltīta bērnu jaunradei.
Konkursa rīkotāji un žūrija ar prieku paziņo, ka 4a klases skolēnu Timofeja Ivanova un Milanas Uļjanovas dzejoļi ir izturējuši konkursu un ir publicēti dzejas gadagrāmatā bērniem "Garā pupa 2017"! APSVEICAM!
Paldies skolotājai Veltai Šinkoreno par atbalstu un sadarbību!
Grāmatas atklāšanas pasākumu, notiks 8. septembrī plkst. 11:00 LU Botāniskā dārza Šķūnī (Kandavas iela 2, Rīga). Programmā gan dzejas lasījumi, gan spēles un darbošanās!

Timofejs Ivanovs “Mans suns Oskars”
Oskars skrien gar upi,
Tas ir mans skaistais suns.
Putni skaļi dzied un dzied,
Jo ir sācies pavasarīs.
Skaistie putni skaļi dzied,
Tik līksmi, cik vien var.
Mans Oskars arī dziedāt grib,
Bet viņš nav putns, viņš ir suns. 

Milana Uļjanova “Neko es nesapratu”
Neko es nesapratu,
Kāpēc rakstās tā:
Jēriņš nevis aitēns,
Telēns nevis govēns?
Varbūt ir kaut kāds likums?
Vajag vēlreiz padomāt!
Telēns vai govēns - nezinu.
Ai, vispār nekāda likuma nav!
Rakstīšu – govēns!
Varbūt pareizi?
Ko es baidos? Skolotāja izlabos!

​Dzejas dienas 2017 Latvijā

8. septembrī mūsu skolas 4.a un 4.b klases skolēni tika uzaicināti uz LU Botāniskā dārza Šķūni, kur Dzejas dienu ietvarā notika grāmatas „Garā pupa” atklāšanas pasākums. Uz turieni devās tie skolēni, kuru darbi tika aizsūtīti konkursam.
Pasākumā, kuru vadīja rakstniece Inese Zandere, piedalījās skolēni no dažādām Latvijas pilsētām: Ilūkstes, Kuldīgas, Iecvas, Bauskas… Starp viņiem bijām arī mēs - Olaines 2. vidusskolas skolēni. Ļoti interesanti bija klausīties ievērojamu rakstnieku un konkursa laureātu dzejoļus. Dzejoļu lasīšanu pavadīja muzikāls sniegums. Pasākuma noslēgumā rakstniece I.Zandere uzdeva mīklas. Par mīklu atminēšanu varēja saņemt jauno grāmatu. Mīklu atminētāji - Artjoms Luckis un Alekss Čerņa.
Varam lepoties ar abiem 4.a klases skolēniem – Timofeju Ivanovu un Milanu Uļjanovu, bet īpaši ar Milanu, jo viņa saņēma nominācijas „Veiksmes pupa” diplomu un pārsteiguma balvu. Katrs autors saņēma bezmaksas grāmatas eksemplāru, kurā var izlasīt uzrakstītos dzejoļus.
Liels paldies par dalību konkursā! Paldies vecākiem un Olaines Domei par noorganizēto transportu. 

​Lasi un vērtē '17

8.septembris – Starptautiskā lasītprasmes un rakstpratības diena

Pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē 8.septembris tiek atzīmēts kā Starptautiskā rakstpratības diena, ar mērķi pievērt uzmanību lasītprasmes, rakstītprasmes nozīmībai.
Starptautiskās rakstpratības asociācijas (International Literacy Association) dati liecina, ka 12% pasaules iedzīvotāju ir atzīti par funkcionāliem analfabētiem. Lasīt un rakstīt neprot aptuveni 781 miljons cilvēku. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju bez lasīt, rakstīt un rēķināt prasmēm ir sievietes. 67 miljoni bērnu pamatskolas vecumā skolu neapmeklē, 72 miljoniem pusaudžu ir liegta iespēja iegūt izglītību. Vairāk nekā puse pieaugušo pasaules analfabētu ir Dienvid- un Rietumāzijas valstu iedzīvotāji (51,8% no kopskaita), šajā statistikā apsteidzot Subsahāras Āfrikas valstis (21,4%), Austrumāzijas un Klusā okeāna valstis (12,8%), arābu valstis (7,6%), Latīņamerikas un Karību jūras reģionu (4,6%), Ziemeļameriku, Eiropu un Centrālo Āziju (2%).
(internet resurss: http://www.stastubibliotekas.com/news/a8-septembris%20-%20starptautisk%C4%81%20rakstprat%C4%ABbas%20diena/)
​Atzīmējot Starptautisko lasītprasmes un rakstpratības dienu, 13.septembrī bibliotēkā notiks diskusija-apaļais galds, kur Muzeja pulciņa dalībnieki vadīs diskusiju par jauniešu problēmātiku, kas bija aktuāla pirms 40 gadiem un ir aktuāla arī mūsdienās. Diskusijā piedalīsies 10.-11.klašu skolēni.

Izstāde “Ābece, ābecīte”

Ābece ir grāmata, kas paredzēta lasītprasmes apgūšanai. Ābece palīdz iemācīties burtus un to izrunu, kā arī lasīt zilbes un vārdus.
Pirmās latviešu ābeces 17. gadsimta beigās izdeva vācu mācītāji, tāpēc tām bija reliģisks saturs. Pirmo laicīgo ābeci 1782. gadā sarakstīja Vecais Stenders. 1787.gadā iznāca, pirmā ilustrētā latviešu ābece. Šīs ābeces 1977.gada faksimilizdevums ir skatāms izstādē, kā arī virkne citu ābeču, kuras ir bijušas izmantotas mācībās dazādos laikos.
Ar ābeci mēs saprotam arī grāmatu, kur gūstam pirmās pamatzināšanas arī citās jomās, piemēram Mūzikas ābece vai Pieklājības ābece. Arī šādas ābeces ir apskatāmas izstādē.
​Izstāde atvērta katru dienu no 8:00 – 16:00 skolas bibliotēkā līdz 22.septembrim

Lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2017"