Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa (14.11.-18.11.2016.)
Skola pirmo reizi tika reģistrēta starptautiskajam projektam Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa– tas ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija (ForeningenNordenForbund), bet Latvijā - Ziemeļu Ministru padomes birojs. Ziemeļvalstīs projekts norisinās jau 20.gadus, Latvijā – gadu mazāk. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras popularizēšana. Nedēļas laikā bibliotēkās notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi. Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Šogad Ziemeļvalstu nedēļa notika no 14.-18.novembrim un galvenais vadmotīvs bija Ziemeļu nākotne.
Projektā piedalījās 1.a klase; 6.a klase un Bibliotēkas klubiņa audzēknes. Jaunāko klašu skolēni lasīja alternatīvo Roba Skotona grāmatu “Runcis Puncis”.
6.a klases skolēniem tika piedāvāts fragmenti no EmmiIterantas (Somija) romāna “Ūdens atmiņa”. Skolēni stāsta kontekstā rakstīja vēstules savai nākotnei, kuras uz trīs gadiem nodeva glabāšana bibliotekārei, kā arī saņēma draudzības dāvaniņas no bibliotekāres – Īslandes kronu.
Savukārt, Bibliotēkas klubiņa meitenes piedalījās Olaines pilsētas Bērnu literatūras nodaļas Rīta stundas lasījumā, kad Olaines 1.vidusskolas 4 klase lasīja StīanaHola (Norvēģija) grāmatas “Gārmana vasara” fragmentu.
Bet Krēslas stundas lasījumā Olaines pilsētas bibliotēkā piedalījās skolas bibliotekāre un kopā ar pilsētas bibliotēkas kolēģiem piedalījās Debora Hansena Kleista (Grenlande) grāmatas “Naftas pasaka” fragmenta lasījumā un Ziemeļvalstu literārās viktorīnas izspēlē.
Visas izvēlētās grāmatas, bet katra nedaudz savādāk iezīmē nākotnes vīziju Ziemeļvalstīs. “Gārmana vasaras” galvenais varonis baiļojas par rītdienu, kas ir viņa pirmā skolas diena un viņš nezina, ko tā nesīs, tāpēc viņam ir bail. “Ūdens atmiņas” galvenā tēma ir tīrs, nepiesārņots ūdens, kas nākotnē būs milzīga bagātība, par kuru notiks “tīras un netīras” cīņas. Tāpēc ir izveidota īpaša uzraudzības institūcija – Ūdens policija.
“Naftas pasakas” darbība notiek 2040.g., kur Grenlande ir kļuvusi par naftas lielvalsti, tāpēc iezīmējas jauns problēmloks – kur ir ļoti liela bagātība, tur ir arī liela nabadzība, Grenlande ir kļuvusi arī ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc parādās valodu un pilsonības jautājumi. Grāmatas autore ir ārkārtīgi jauna ar kategorisku skatījumu uz lietām.
Šogad vairāk nekā 2200 skolas, bibliotēkas un citas kultūras iestādes piedalījās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā. Tik daudzu bibliotēku piedalīšanās projektā katru gadu apliecina, ka tradicionālā priekšā lasīšanas kultūra joprojām ir populāra.
Pasākumu papildināja skolas bibliotēkā izliktā Skandināvu un citu valstu autoru grāmatu izstāde.
Projekta ietvaros 2016. gada 15.novembrī LNB notika arī tikšanās ar zviedru rakstnieku un ilustratoru Henriku Tammu un grāmatas "NindzjaTimijs un baltā pērtiķa noslēpums" atvēršanas svētki.
Informāciju sagatavoja Daiga Raļļa
Olaines 2.vidusskolas bibliotekāre
Latvijas Nacionālas bibliotēkas apmeklējums
24.aprīlī Olaines 2.vidusskolas 12 klase apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku. Apmeklējuma mērķis bija ne tikai apskatīt Gaismas pili, bet iepazīties ar bibliotēkas resursu klāstu un pakalpojumu iespējām, kā arī piereģistrēties bibliotēkā, lai rudenī atgrieztos un izmantotu bibliotēku jau kā studenti.
Skolas bibliotekāre vēlējās, lai skolēni nejustos sveši vai neiederīgi zinātniskās bibliotēkas vidē, bet gluži otrādi, lai baudītu piederības sajūtu, justos ērti, ikdienišķi un gaidīti, tāpēc mācību stunda tika pasūtīta nevis datorklasē, bet bibliotēkas superīgākajā telpā -15+ . Lektore Signe saprotami pastāstīja un parādīja kā un kur meklēt informāciju. Savukārt, skolēniem, lai jauniegūtās teorētiskās zināšanas varētu nostiprināt ar praktiskajām iemaņām, tika piedāvātas planšetes, ar kuras palīdzību katrs varēja darboties līdzi, mēģināt meklēt un atrast. Tāpat skolēniem tika pastāstīts, kuri bibliotēkas resursi, tai skaitā datubāzes, ir pieejami no mājām.
Savukārt, gide Iveta izrādīja bibliotēku un ļoti detalizēti izstāstīja par bibliotēkas ēku, struktūru, daudzajām izstādēm un dažādiem interesantiem apskates objektiem. Acīmredzami skolēniem visinteresantākā šķita izstāde "LAIKU ATSPULGI SENOS MANUSKRIPTOS". Izstādē vienkopus redzami unikālākie paraugi no LNB rokrakstu krājuma, kurā atrodami vairāk nekā 26 tūkstoši glabājamo vienību. Skatītāja acīm atklājas ārēji spilgti raksti un attēli, slavenību autogrāfi un latviešu kultūras vēstures klasikas jaundarbu pirmteksti kā apliecinājums cilvēka radošās darbības daudzveidīgajām formām un izpausmēm.
Ekskursijas noslēgumā skolēni reģistrējās bibliotēkā un kamēr vieni reģistrējās vai gaidīja jaunās lasītāju kartes, tikmēr citi izbaudīja pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" interaktīvo piedāvājumu. Tas ir stāsts par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā. Ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" centrā ir grāmata – gan kā materiāls objekts, gan kā sociāla un garīga parādība, kas mainījusi un maina sabiedrību, cilvēku dzīves un prātus.
Informāciju sagatavoja Daiga Raļļa
Olaines 2.vidusskolas bibliotekāre
Haikas
Lai arī negribīgi, bet tomēr pavasaris ir klāt! Japānā sen jau zied sakuras (Japānas ķirši) un arī Latvijā drīz tās sāks ziedēt! Un tādas gaisīgas, smaržīgas, rozīgas ziedēšanas gaidās mūsu skolas 8. un 9. klašu skolēniem bija iespēja tuvāk iepazīties ar Japānu, sakurām un vienu no Japānas kultūras pamatvērtībām - haiku. Haiha ir japānu dzejas žanrs – trīsrinde, kas stingri ievēro divus noteikumus. Pirmkārt haika sastāv no 17 zilbēm un sezonas vārdu – kigo. Kigo norāda uz noteiktu gadalaiku, veidojot haiku jēdzienisko telpu. Katram gadalaikam ir savs noteikts sezonas vārds, kas ir kā norāde uz cilvēku pasaules un dabas saistību caur pavasara, vasaras, rudens un ziemas maiņu. Haikau pirmsākumi meklējami 16.gs., kad budistu mūks Moritake Arakida, vērojot krītam rudens lapas, iemērca otu tušā un uzrakstīja vienu no pirmajām trīsrindēm par ziedu, kas paceļas no zemes un aizplīvo atpakaļ uz zaru:
Nokritis zieds
Atgriežas atpakaļ zarā
Tas tauriņš
Arī skolēni mēģināja rakstīt savas haikas par savu pasaules redzējumu, sajūtām un pavasari gan latviešu, gan krievu valodā, papildinot to ar ilustratīvo noformējumu. Kā tas viss izskatās kopumā ir iespēja izstādē Japānas sakuram haikas Olainē skolas otrajā stāvā un bibliotēkā visu maija mēnesi.
Paldies latviešu valodas skolotājai Veltai Šinkarenko un krievu valodas skolotājām Jūlijai Artjomovai un Marinai Ļiskinai par sadarbību!
Informāciju sagatavoja Daiga Raļļa
Olaines 2.vidusskolas bibliotekāre
Ekspedīcijā pa dzimto pilsētu
Olaines 2.vidusskolas Projektu nedēļas ietvaros 8c klase 24.februārī devās ekspedīcijā pa dzimto pilsētu, apmeklējot gan kultūras iestādes, gan piemiņas un vides objektus. No paša rīta notika tikšanās ar Olaines pilsētas bibliotēkas vadītāju Anastasiju Kargapoļcevu. Tā kā lielāka daļa skolēnu pirmo reizi apmeklēja pilsētas bibliotēku, tad bibliotēkas vadītāja iepazīstināja ar bibliotēkas struktūru, funkcijām un pieejamajiem pakalpojumiem. Skolēniem bija iespējams aplūkot Olaines 50.gadadienai veltītās izstādes “Olaines raksts – ielas un nami” un “Olaine – bibliotēka – cilvēks” un novadpētniecības mapītes, kurās skolēni ieraudzīja ne tikai ēkas, kurās paši dzīvo, vai pazīstamus cilvēkus, bet savas klases fotogrāfiju, kas bija uzņemta tad, kad paši mācījās tikai pirmajā klasē. Tikšanās laikā skolēniem tika piedāvāta radošā darbnīca, kur katrs varēja sagatavot “mēles mežģi” vai vienkārši vēlējumu savai pilsētai. Par šo tikšanos informāciju ir sagatavojusi arī Olaines pilsētas bibliotēka un tā ir atrodama vietnē: lasīt vairāk
Foto no bibliotēkas
Viena no Olaines pilsētas bibliotēkas struktūrvienībām ir Bērnu literatūras nodaļa, kas daļai skolēnu jau bija pazīstama, jo ir šīs nodaļas lasītāji. Šeit skolēni iepazinās ar novadniekiem veltīto izstādi un krājuma jaunumiem.
Savukārt, Olaines 1.vidusskolas bibliotēka tika apmeklēta pirmo reizi. Pirms skolēni apskatīja šo bibliotēku, bibliotekāre Daiga Raļļa parādīja dažas senas (1975.gada) fotogrāfijas, kurās bija redzamas bibliotēkas telpas – toreiz tur bija vienkārša 4b klase, kuras vidū bija saskatāma nākamā 2.vidusskolas bibliotekāre un viņas toreizējā klases audzinātāja latviešu valodas skolotāja Velga Zvirgzdiņa, kas tagad arī strādā 2.vidusskolā.
Noslēgumā skolēni aizgāja līdz 1941.g.un 1949.g.deportāciju piemiņas akmenim, līdz mājai, kurā no 1967.g. līdz 1987.g dzīvoja rakstniece Vija Upmale un aplūkoja jauno vides objektu “Spēka avots” pie Olaines Kultūras centra
Foto pie “Spēka avota”
Mīlas stāsti literatūrā un dzīvē
Divas dienas 9 klašu skolēniem latviešu valodas stundas notika bibliotēkā. Mācību stundu tēma “Mīlas stāsti literatūrā un dzīvē”. Skolēniem tika uzdots mājas darbs – sagatavot kāda mīlas stāsta prezentāciju un izstāstīt šo stāstu pārējiem klases biedriem. Izvēles bija visdažādākās: tika izstāstīts kriminālpāraBonijas un Klaidamīlas stāsts, slavenā futbolista Deivida Bekhemsa un Viktorijas Adamsas, Holivudas zvaigžņu mīlasstāsti, pasakainais, bet īsta karaļnama stāsts par Kembridžas hercogieni Keitu Midltoni un Princi Viljamu, par kuģa “Titāniks” reājajiem mīlas pāriem u.c., bet bibliotekāre sagatavoja stāstu par latviešu bērnu grāmatu ilustratori Margaritu Stārasti un Holandiešu ārstu Gerritu Bordeviku.
Divas skolnieces bija sagatavojušas kolāžu, kurā ar attēlu palīdzību tika vēstīts par emocijām, situācijām cilvēku dzīvē un dzīvajā dabā, papildinot kolāžu ar citātiem un domu graudiem.
Stundu laikā izvērsās arī karsta diskusija par to, kas ir noturīgāka – mīlestība vai draudzība. Viedokļi bija dažādi, taču galu galā visi piekrita tam, ka neviens nav spējīgs to pierādīt, jo taisnība ir abām pusēm.
Stunda tika papildināta arī ar viktorīnu, kur katrai literārajai vai reālajai personai tika piemeklēta otrā puse.
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aktualizējot Sv. Valentīna dienu no grāmatu skatupunkta, piedāvā digitālu mīlestības ceļvedi "Stāsti par mīlu Latvijā!":http://stastiparmilu.lnb.lv.
LNB speciālisti apkopojuši dažādos laikos tapušus latviešu romānus un stāstus, kuru centrā ir romantiskas un dramatiskas attiecības. Tā kā šie mīlas līkloči noritējuši noteiktās vietās, tās vai toapriņķi ir atrasti un atzīmēti kartē.
Informāciju sagatavoja Daiga Raļļa
Olaines 2.vidusskolas bibliotekāre
Rakstniekam Alanam Milnam - 135, Lācītim Pūkam - 90.
18.janvārī, rakstnieka Alana Milna 135. dzimšanas dienā, tika svinēta Lācīša Pūka 90-tā dzimšanas diena. Skolas Skolēnu parlaments sagatavoja nelielu iestudējumu ar Lācīša Pūka un viņa draugu piedzīvojumiem un kā jau dzimšanas dienā pieklājas, neiztika arī ber viktorīnām, konkursiem, dejām un dāvanām. Paldies Parlamentam par šo svētku sagatavošanu, tehnisko un muzikālo nodrošinājumu un telpu noformēšanu. Paldies direktora vietniecei audzināšanas darbā Tatjanai Fastovičai par atbalstu, gan skolēniem, gan bibliotekārei.
Savukārt, lokālā projekta “Ļasām kopā ar 1.a klasi” ietvaros, Lācīša Pūka dzimšanas diena tika svinēta bibliotēkas telpās. Arī mazie ļoti cītīgi gatavojās šiem svētkiem, gan lasot pašu grāmatu, gan zīmējot un krāsojot, gan veidojot savas krustvārdu mīklas, bet galvenais iestudējot epizodi, kur Lācītis Pūks nolemj būt par mākonīti, lai tādējādi tuvāk nokļūtu medum, ko sargā bites koka dobumā. Arī par šī pasākuma izdošanos liels paldies klases audzinātājai Nadeždai Zidkovai un aktīvajiem skolēnu vecākiem!
Lielākajai daļai cilvēku pirmā iepazīšanās ar Lācīti Pūku un viņa draugiem notiek lasot angļu rakstnieka Alana Milna grāmatas vai skatoties Disneja studijā uzņemtās animācijas filmas par Kristoferu Robinu, “dumjo lāci”, “Sivnu”, ēzelīti Iā, Trusīti, Tīģerēnu, Kengu, mazulīti Rū, gudro Pūci, Milzu Lempi un citiem Lielā meža zvēriem. Taču tikai retais zina, ka visi šie literatūras un kino daiļdarbi pamatojas patiesā stāstā par lāci Vinniju, zēnu Kristoferu Robinu un viņa rotaļlietām.
Rakstnieks Alans Milns grāmatas par lācīti Pūku veltījis sievai Dorotijai de Selinkurtai, bet rakstīja tās viņš savam dēlam - Kristoferam Robinam Milnam, iekļaujot puisēnu grāmatās kā vienu no galvenajiem personāžiem. Visas grāmatas par Pūku ilustrējis Alana Milna kara biedrs un žurnāla “Punch” ilustrators Ernests Hovards Šepards. Viņa ilustrācijas labi atklāj Milna radīto tēlu raksturu un īpašības, tā veicinot grāmatās aprakstīto notikumu dziļāku izpratni. Tieši tāpēc Ernestu Šepardu nereti mēdz dēvēt par Alana Milna līdzautoru grāmatām par lācīti Pūku.
Savu vārdu Vinnijs Pūks ieguva no Kristofera Robina plīša rotaļu lācēna. Savukārt tas dabūja vārdu no Londonas Zooparkā mītošās Amerikas melnās lācenes Vinipegas, saīsināti - Vinnijas. Vinniju kā mazu lācēnu no kāda mednieka Vaitriverā, Ontario, 1914.gadā nopirka Kanādas armijas leitnants Harijs Kolborns. Kad viņu nosūtīja uz fronti Eiropā, Kolborns slepus paņēma lācēnu līdzi uz Angliju. Vinnija kļuva par kavalērijas pulka dzīvo talismanu. Taču drīz vien pulks tika pārvietots uz Franciju un Kolbornam nācās atstāt lāceni Londonas Zoodārza aprūpē. Vinnija bija ļoti populāra londoniešu vidū, tāpēc pēc kara beigām Kolborns atteicās no domas vest to atpakaļ uz Kanādu. Londonā Vinnija nodzīvoja garu un laimīgu mūžu, aiziedama viņsaulē 1934.gada 12.maijā. Visu šos gadus lācenes uzturēšanos Londonas Zoodārzā sponsorēja Kanādas armijas Veterinārais korpuss, par ko vēstīja arī piemiņas plāksne pie Vinnijas krātiņa.
1924.gadā ar Vinniju iepazinās rakstnieka Alana Milna četrgadīgais dēls Kristofers Robins. Viņš bieži apmeklēja Zoodārzu un abi ar Vinniju kļuva par patiesiem draugiem. Dēla pirmajā dzimšanas dienā Milns bija uzdāvinājis viņam plīša lācīti, kuru tas nosauca par Edvardu, bet pēc iepazīšanās ar lāceni, zēns nolēma to pārdēvēt par Vinniju Pūku. Tagad Kristofera Robina rotaļu lācītis aplūkojams Ņujorkas publiskās bibliotēkas Bērnu istabā. Tiesa, tas maz līdzinās Šeparda zīmētajam Pūkam, jo ilustratoram par modeli kalpoja cits lācis - paša dēla rotaļu lācītis Rūcītis.
Pateicoties grāmatām par Vinniju Pūku, lācene Vinnija ieguva plašu popularitāti visā pasaulē. 1981.gadā 61 gadu vecais Kristofers Robins Milns Londonas Zooparkā atklāja pieminekli lācenei Vinnijai, bet 1999.gadā Kanādas kavalēristi turpat piedalījās tēlnieka Billija Epa pieminekļa atklāšanā Harijam Kolbornam un viņa audzēknei. Šī pieminekļa kopija uzstādīta arī Vinipegā, Kanādā. 1996.gadā Kanādas pasts laida klajā leitnantam Kolbornam un Vinnijai veltītu pastmarku, bet 2004.gadā Vinnijas stāsts tika ekranizēts mākslas filmā “A Bear Named Winnie”.
Vinnijs Pūks ir viens no pazīstamākajiem 20.gadsimta bērnu literatūras varoņiem. Grāmatas par viņa un viņa draugu piedzīvojumiem tulkotas teju visu pasaules tautu valodās.
Arī Borisa Zahodera krievu tulkojums-pārstāsts tika pabeigts 1958.gadā un 1960.gadā tas iznāca grāmatā ar nosaukumu “Vinnijs Pūks un visi pārējie” (“Винни-Пух и все остальные”), kas vēlāk pārtapa par “Vinnijs Pūks un visi, visi, visi” (“Винни-Пух и все-все-все”).
Latviski darbi par Vinniju Pūku apvienoti grāmatā “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, ko tulkojusi Vizma Belševica.
2009.gadā Lielbritānijā iznāca stāstu par Vinnija Pūka un viņa draugu piedzīvojumiem turpinājums - “Atgriešanās Simtjūdžu mežā” To sarakstījis britu rakstnieks Deivids Benedikts, kuru rakstīt šo grāmatu uzaicināja organizācija, kam pieder grāmatu par Vinniju Pūku autortiesības. Jaunajā grāmatā autors centies saglabāt Milna stilistiku un teksta kompozīciju, tāpat personāžu raksturus. Arī ilustrācijas atbilst klasiskajam Šeparda stilam.
1930.gadā Milns par 1000 dolāriem pārdeva tiesības uz grāmatas tēlu komerciālu izmantošanu amerikāņu producentam Stīvenam Šlēzingeram, tā sākot moderno licencēšanas nozari. Tikai pāris gadu laikā Vinnijs Pūks kļuva par biznesu, kas ienesa Šlēzingeram 50 miljonus dolāru lielu gada peļņu. Vairāk nekā 30 gadus, līdz pat 20.gadsimta 60.gadiem Šlēzingera kompānija izdeva skaņuplates ar teātra uzvedumu ierakstiem pēc Milna darbu motīviem, izgatavoja pirmās Pūka un viņa draugu mīkstās rotaļlietas, radīja galda spēles un puzles, veidoja radioraidījumus.
1966.gadā iznāca pirmā īsmetrāžas animācijas filma pēc grāmatu par Vinniju Pūku motīviem - “Vinnijs Pūks un meduskoks”. Tai sekoja “Vinnijs Pūks un darbīgā diena”, “Vinnijs Pūks un Tīģerēns” un “Vinnijs Pūks un Iā svētku diena”. 1968.gadā filmiņa “Vinnijs Pūks un darbīgā diena” ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā gada labākā īsmetrāžas animācijas filma.
Par Vinniju Pūku un viņa draugiem radītas vismaz desmit dažādas video un datorspēles, tāpat vairākas galda spēles. Tiek izdoti audio albumi ar Pūka dziesmām, iestudētas teātra izrādes. 2006.gada 11.aprīlī Holivudas Zvaigžņu alejā atklāja Vinnijam Pūkam veltītu zvaigzni. Un patiesi - Pūks ir viena no visu laiku spožākajām zvaigznēm pasaules kinematogrāfā.
Informācija no internetresursa: http://www.laikmetazimes.lv/2016/08/01/pasaules-bernu-literaturas-sedevri-vinnijs-puks-un-vina-draugi/
Informāciju sagatavoja Daiga Raļļa
Olaines 2.vidusskolas bibliotekāre
